Strūklaka Līvu laukumā
(Cēsis)
Līvu laukums 13. gs. pirmajā pusē bija pirmais Cēsu pilsētas tirgus laukums. Šeit atradās baznīca, arī kapsēta un Rīgas vārti pilsētas mūrī. 13. gs. beigās, veidojoties jaunajai pilsētai, te iesākās nākamās pilsētas galvenā iela - Rīgas iela.
Mūsdienās rekonstruēto laukumu rotā strūklaka, kuras vietā 13. gs. atradusies aka - Lejas Šķimbēgs (tulkojumā no senvācu valodas - dzidrs strauts). Strūklaka rekonstruēta 2003-jā gadā, bet - ir divreiz cietusi no vandāļiem 2011-jā un 2012-jā gadā.
Šogad PLATPIRS komanda ir izstrādājusi konstruktīvu risinājumu, kas turpmāk palīdzēs saudzēt "dzidrā strauta" darbību no vandāļiem.
Parka strūklaka pils dārzā
(Rundāle)
Baroka laika dārzos ūdens klātbūtne ir bijusi vienmēr neatņemama landšafta sastāvdaļa.
Arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli 1735./36.gadā izstrādātajā Rundāles pils ansambļa plānā pie pils dienvidu fasādes attēloti trīs baseini ar strūklakām. Centrālais baseins apaļš, bet malējie astoņstūru formā. Hercoga laikā baseini tika izbūvēti, bet strūklakas netika ierīkotas, kas, iespējams, bija saistīts ar sarežģītas ūdens apgādes sistēmas izbūvi, kāda būtu bijusi nepieciešama Zemgales līdzenumā.
Centrālais baseins saglabājās arī visu 19. un 20.gadsimtu, bez 18.gadsimtā tipiskām apmalēm, tas ticis padziļināts, un kupolveida dibens bija izlikts ar māla ķieģeļiem. Centrā atradās akmens krāvums, kur pēc nostāstiem grāfiene Šuvālova 20.gadsimta sākumā uzlikusi māla skulptūras.
Pateicoties Eiropas fondu finansējumam un vairāku speciālistu darbam, strūklaka beidzot tika izveidota. Baseini atjaunoti atbilstoši arhitekta Rastrelli plānam, strūklakas izbūvei izmantoti rūpnīcas Oase tehnoloģiskie materiāli, apmales izkaltas no Sāremā salas dolomīta, bet baseina plakanais dibens izlikts no divkrāsu slīpēta Itālijas granīta plāksnēm.
Parka strūklaka "Anna Olīvija"
(Skrīveri, dendrārijs)
2007.gadā pēc ilglaicīgas dīkstāves renovēta un iedarbināta strūklaka Skrīveru dendrārijā, šosejas Rīga- Daugavpils malā. Izbūvējot objektu, saglabāta baseina forma, centrālā strūklakas daļa aprīkota ar dekoratīvu elementu, kā arī izveidota pazemes sūkņu telpa strūklakas apkalpojošo iekārtu izvietošanai. Šobrīd tiek darbināta tikai strūklakas centrālā sprausla, kas diennakts tumšajā laikā tiek izgaismota ar zemūdens prožektoriem. Objekts izbūvēts ar domu, ka nākotnē, neveicot ievērojamus materiālos un darba ieguldījumus, strūklaku var bagātināt ar papildus strūklām un apgaismes ķermeņiem.
Strūklaka tika uzcelta un pirmo reizi palaista 1897. gadā 3 gadus pirms pils izbūvēšanas Daugavas krastā, un darbojās uz pašteces principiem no mākslīgi veidotā Kalna muižas Apaļā ezeriņa, kas atrodas 17 m virs strūklakas līmeņa, kas ir ļoti interesants fakts, jo pati strūklaka atrodas 17 m virs Daugavas ūdens līmeņa.
